Rudenīgi saulainā 17.oktobra rītā 4.klases bērnu un viņu vecāku ceļš skolotājas Silvijas Čeveres pavadībā un izpalīdzīgā šoferīša Jāņa kompānijā projekta „Skolas soma” ietvaros veda uz Jaunpili.
Nokļuvām Jaunpils pilī, kura celta pirms septiņiem gadsimtiem 1301.gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Jaunpils pils ir viena no retajām Viduslaiku pilīm, kas saglabājusi savu sākotnējo izskatu.
Mums tika dota iespēja izbaudīt daļiņu Viduslaiku pils dzīves, kad vairāku gadsimtu garumā valdīja viena dzimta. Katrs no mums varēja iejusties tam laikam atbilstošā tēlā. Bērni tika ieģērbti mazo mūku tērpos, bet viņu mammas un skolotāja – kā pils dāmas.
Mūka Teodora vadībā mūsu ceļš veda uz pils pagalmu, bet, lai tur nokļūtu, puišiem vajadzēja izrādīt savu spēku un drosmi pils vārtu atvēršanā. To viņi izdarīja braši. Pils pagalmā šo to uzzinājām par pils celtniecību un tā laika viltībām, kas tika darītas, lai pretinieks un nelūgti viesi nevarētu iekļūt pilī: Aizsargvaļņu celšana un grāvju rakšana – tas bija smags darbs.
Tālāk mūka Teodora un kalponītes pavadībā devāmies uz pils zāli. Tur tika kronēti valdnieks ar valdnieci. Kas tam laikam tik raksturīgi, viņiem nebija lemts vienam otru noskatīt un apprecēt. Kā ģimenes vienojās, tā viņiem kopā bija jāvalda.
Bija daudz stāstu un nostāstu par Viduslaiku pils dzīvi un ikdienu, kad vīri devās kaujās, bet sievas viņus gaidīja mājās un audzināja bērnus.
Tika risināti loģiskās domāšanas un atjautības uzdevumi. Bērni par daudz ko bija pārsteigti, piemēram, par to, ka tajos laikos nebija tādu skolu un mācību līdzekļu kā tagad. Par to, ka vajadzēja doties uz skolu četros no rīta un mājās – pēcpusdienā, un ne jau atpūsties, bet palīdzēt vecākiem saimniecībā un darīt citus mājas darbus.
Nokļūstot kādā no pils kamīnzālēm, tika uzzināts, ka tajos laikos bija gan ellišķīgi ļauni, gan labi valdnieki. Kāds stāsts lika nodrebēt šausmās un radīja satraukumu.
Kopā ar mūku Teodoru nokļuvām vīna pagrabā. Ar vīnu gan nevienu necienāja, bet tur bija iespēja izzināt kaujas mākslu un kara ieroču nozīmi. Noskaidrojām, kas ir vienrokas un divroku zobens, kā darbojas ar āvu – kara cirvi – un koka milnu. Kā kareivji cīnījās, uzbruka un aizstāvējās. Zēniem bija iespēja pacelt un noturēt katru no šiem ieročiem.
Nokļūstot pils ārpusē, atskanēja lielgabala šāviņš, troksnis bija iespaidīgs.
Laiks viduslaiku spēlēm ar koka klučiem, loka šaušanu un maisu cīņām uz baļķa, koka ķegļu gāšana. Tas viss aizrauj bērnus spēļu pasaulē. Tika apbalvoti labākie spēļu pratēji.
Ekskursijas noslēgumā devāmies uz pils ēdamzāli baudīt mūku mielastu: vārītus pelēkos zirņus, ceptu vistu, kartupeli mundierī un dzērienu. Daudziem bērniem tas izraisīja interesi un mazu nesapratni par to, ka vajadzēja ēst ar rokām, bez naža un dakšiņas.
Lai vai kā, tie bija laiki, kad tas, kas mums ir šodien, toreiz pat sapņos nerādījās. Tāpēc labi, ka tikām atpakaļ 21. gadsimtā, kuru tik labi pazīstam.
Foto ieskats ceļojumā skatāms galerijā.
Rita Šlusareka, 4. klases skolnieces Karīnas mamma
