Vecāku nedēļas ietvaros skolā Zaļajā ceturtdienā notika vērienīga Lieldienu ieskandināšana ar plašu gardumu un pašdarinātu izstrādājumu tirdziņu ēdamzālē un Lieldienu jampadraci Svinību zālē. Visi ietirgotie līdzekļi (kopsummā – 738 EUR) ar Skolēnu padomes gādīgo roku tiek ziedoti skolā esošo ukraiņu bēgļu ģimenēm, kuru vārīto gardo boršču katrs varēja nogaršot pasākuma beigās. Bezgalīgs prieks bija skolā redzēt tik daudz vecāku, jo bijām ļoti noilgojušies viens pēc otra.
Piedāvāju ieskatu svētku scenārijā. Atraktīvie vadītāji – 9. a klases skolēni marta Bērziņa un Andrejs Krēsliņš.
Marta – Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.
Andrejs – Bet sākas šie svētki ar Pūpolu svētdienu, turpinās ar Zaļo ceturtdienu, Lielo Piektdienu, Kluso sestdienu un Lielo dienu. Tā kā Zaļā ceturtdiena ir tieši šodien, zēniem jālasa skaidas, lai vasarā atrastu vairāk putnu ligzdu.
Marta – Meitām pie upes skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss: no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
Andrejs – Lielajā piektdienā agri no rīta pirms saules jāiet mazgāties tekošā ūdenī – tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas kaites. Es jau domāju, ka arī Covid un gripa būs kā ar roku atņemtas. Locekļi vingri, ka kājas dejā vien cilāsies
Marta – Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
Andrejs – Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana:
Marta – Svētkos sedzu lielu saktu, vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien jozu lielu jostu, vairāk diega, ne dzīparu.
Andrejs – Ko nu tu ar tiem dzīpariem, labāk parunāsim par olām!
Marta – Nemanot nāk Lielās dienas rīts ar raibām olām, kuras Lieldienu zaķis iemanās paslēpt čībā pie gultas vai zāļu puduros dārzā, zem krūma vai tuvējā mežmalā.
Andrejs – Agri no rīta atliek celties līdz ar gaiļa dziesmu un doties meklēt.
Marta – Lieldienu rītā var sajust pašas Laimas klātbūtni. Skatoties caur zīda drāniņu, var ieraudzīt pašu Laimu.
Andrejs – Kā visiem svētkiem, arī šiem – jāsagatavojas jau laikus: jāsakārto māja, jānokrāso olas.
Marta – Olas jāvāra katrai saimniecei, lai nākamajā gadā būtu saticība ar saimi un kaimiņiem. Olas, kuras nes laimi, saimnieks un saimniece krāso, citiem nezinot. Šīs olas liek zem govju un zirgu silēm, lai pasargātu tos no visādām nelaimēm ar virsū uzvilkto lietuvēna krustu.
Andrejs – Īpaši maģisks spēks piemīt ūdenim, kurā olas vāra – tas palīdz aizbaidīt vanagus no vistām, ja pirtsslotas uzslej stāvus gaisā un aplej ar olu ūdeni.
Marta – Olas ēdot, vēro čaumalu atdalīšanos: ja tās labi nolobās, tad augs labi lini, ja grūti nolobīt, linu raža būs slikta.
Andrejs – Lieldienu rītā pēc iespējas agri jāceļas. Lai labi veiktos darbi, jāuzvelk jauns krekls un jānoper aizgulējušos. Ūdenī, kas tek pret sauli, jānomazgā mute,, lai neviens nevar neko ļaunu padarīt.
Marta – Ar šo dienu saistās arī ļoti daudz interesantu ticējumu:
Andrejs – Kas Lieldienu olas zog, paliek pliks kā ola.
Marta – Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
Andrejs – Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu vasaru nenāks miegs.
Marta – Ja gribi. Lai vaigi būtu sārti, Lieldienu rītā pirms saules jāapēd 13 dzērveņu ogas.
Andrejs – Lieldienu rītā mati jāķemmē ar zaķa kāju, apiņos stāvot, tad augs skaisti mati.
Marta – Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīme – tu man nepatīc,
ja trīs – diez kas no tevis nav,
ja četras – patikt nepatīc, bet tu esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu,
ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!
Andrejs – Lieldienu rītā jāsēd pie strautiņa un jāskatās, kā saule šūpojas. Kājas tajā brīdī jāmērc trīs reizes ūdenī, lai laime pavadītu visos darbos.
Marta – Lai nodrošinātu sev veiksmi, pār šūpoļu koku jāmet trīs olas tā, lai nesasistos.
Andrejs – Lieldienās jāēd tikai olas. Ja ēd gaļu, visu gadu moka kukaiņi.
Marta – Lieldienās neiztika arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem olu rokā, iedomājas kādu vēlēšanos, tad sasit ar tievajiem galiem kopā. Kura ola nesaplīst, tā vēlēšanās piepildās. Pārsistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.
Andrejs – Olas ripināja arī pa speciālu reni, bet nu – par visu pēc kārtas! Tā tas ir noticis mūsu skolas dārzā – ejot ar puišiem starpbrīdī, mēs pamanījām spīdot ko košu. Piegājām tuvāk un ieraudzījām olu. Tad vēl un vēl. Izrādās - zaķis izdējis veselas 100.
Pamīšus stāstam par Lieldienām varējām baudīt 5. – 12. klašu kora, 1.AB klašu ansambļa, 4.A klases, 1. – 3. klašu tautas deju kolektīva “Apodziņš”, 1. – 3. klašu teātra “Podziņa”un 4. – 9. klašu teātra Lieldienu priekšnesumus, kuros, protams, knaulējāmies un ripinājāmies ar olām, kā arī dzinām putnus, ar bērza zariem atnesot viens otram veselību un gūstot īsti pavasarīgu noskaņu.
Paldies visu klašu skolēniem, skolotājiem, virtuves darbiniekiem un tehniskajam personālam, tāpat arī apskaņotājiem Andrejam Andrim Žvaginam un Ralfam Gothardam Spārniņam, kas nodrošināja lielisko noskaņu un svētku norisi.
Foto ieskats – galerijā.
Sandra Bērziņa, direktora vietniece
